Šonedēļ ar jaunu jaudu pasaules uzmanība pievērsta karam Ukrainā, kur Hersonas apgabalā sprādzienā iznīcināts Dņepras upes krastā esošās Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts, applūdinot apdzīvotas vietas Ukrainā, tostarp Krievijas kontrolētajos apgabalos. Ukrainas amatpersonas secinājušas, ka aizsprostu uzspridzinājuši Krievijas spēki, savukārt Kremļa propagandas mašinērija to noliedz un vaino Ukrainu.
Foto: AP
Rietumvalstu starptautisko organizāciju līderi notikušo vērtē kā kārtējo Krievijas uzbrukumu Ukrainas infrastruktūrai un sauc to par kara noziegumu. "Tas ir nežēlīgs akts, kas vēlreiz parāda Krievijas kara nežēlību Ukrainā," sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Lai arī ASV vēl apkopo informāciju par notikušo, tomēr arī prezidenta Džo Baidena administrācija paziņojusi, ka atbildīga ir Krievija.
Klātienē novērtēt notikušo ceturtdien ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, sakot, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības par noziegumiem, ko tā pastrādāja pret dzīvību un cilvēkiem.
Tikmēr no katastrofas skartā reģiona evakuē iedzīvotājus uz drošākām vietām, bet izmisumu pastiprina fakts, ka Hersonā un apkārtnē nerimst Krievijas spēku apšaudes. Iznīcības apmēri ir milzīgi, un Agrārās politikas un pārtikas ministrija lēš, – HES iznīcināšana novedīs pie tā, ka lauki Ukrainas dienvidos jau nākamgad var pārvērsties par tuksnesi, un plaša saldūdens pieplūduma dēļ bojā var iet Melnās jūras fauna. Savukārt kuģniecības jomas pārstāvji prognozē, ka Dņepra uz leju no Zaporižjas ilgu laiku nebūs kuģojama, kas ver ciet vārtus Ukrainas eksportam.
POLITISKĀS LAULĪBAS PERIPETIJAS
Pēc pašreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā turpinās sarunas par premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") iniciēto ideju paplašināt koalīciju, ko viņš pamatoja kā veidu, kas ienesīs dinamiku buksējošo reformu veikšanā. Atcerēsimies, ka Kariņa paziņojums nāca neilgi pēc tam, kad ar opozīcijā esošo "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) balsīm vēlēšanu trešajā kārtā izdevās izšķirt iznākumu par labu Rinkēvičam, pēc kā aizsākās sarunas par šo divu spēku nonākšanu koalīcijā.
Šonedēļ gan premjera pārstāvētā partija paziņoja, ka ar smagos noziegumos apsūdzētajiem nesadarbošoties. Lai arī neviens vārdā nav minēts, noprotams, ka runa ir par ZZS sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" līderi Aivaru Lembergu.
"Progresīvie" kā pirmā no divām uz sarunām aicinātajām opozīcijas partijām tikās ar "Jauno Vienotību". Viņi koalīcijā iesaistīties ir gatavi un skaidrību grib jau šomēnes, tomēr neslēpa bažas par ZZS sabiedroto Lembergu. Iepriekš partija arī bilda, ka darbs pie viena galda ar Nacionālo apvienību diez vai būtu iespējams. Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norādīja, ka partija saviem vēlētājiem solīto vienā valdībā ar "Progresīvajiem" īstenot nespētu.
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka būtu vislabāk, ja darbu turpinātu esošā trīs partiju koalīcija. Viņš arī nebūtu gatavs nominēt premjeru koalīcijā ar ZZS. "Ne ar manām rokām," sacīja prezidents. Lai kā arī būtu, atrisinājums varētu nebūt tik ātrs, cik ātri pēc prezidenta vēlēšanām nāca Kariņa ierosinājums, un neskaidrības par koalīcijas sastāvu virmošot vismaz līdz Jāņiem.
TIEKAMIES "LAMPĀ"!
"Intervija ar Hitleru. Atteikt nedrīkst intervēt." – šo LTV žurnālistes Anetes Bērtules vadīto diskusiju sestdien, plkst. 18.30, gan klātienē, gan tiešsaistē varēs vērot sarunu festivālā "Lampa". Latvijas Televīzijas teltī Cēsu pils parkā no plkst.11.30 līdz 18.30 varēs arī satikt LTV raidījumu vadītājus, žurnālistus un redaktorus. Nāc aprunāties, iepazīties un dalīties pārdomās, vai sabiedriskajam medijam izdodas tevi iedvesmot, informēt, izglītot un izklaidēt!
Savukārt Latvijas Radio brīvā mikrofona telts "Radiants" sāks darboties jau piektdien, 9. jūnijā, no plkst.15, kur meklēs jaunus talantus podkāstu veidošanā, bet sestdien plkst.13 sāksies stundu gara raidījuma "Krustpunktā" tiešraides diskusija. Tajā spriedīs, kā sabiedrībai ietekmēt politiskos procesus. Savukārt "Zinātnes kafejnīcā" piektdien un sestdien notiks "Radio NABA" sarunas.
LĪDZJŪTĪBA
75 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise un Dailes teātra dīva Lilita Ozoliņa. Smalka un emocionāli dziļa, arī skarba un tieša. Lilita Ozoliņa neliekuļoja. Teātris bija viņas dzīve, izsapņotu, bet nenospēlētu lomu vēl daudz.
Pēc smagas slimības 38 gadu vecumā mūžības ceļos aizsaukts bijušais Latvijas valstsvienības aizsargs Gints Freimanis, kurš pirmo spēli Latvijas izlasē aizvadīja 2014. gada maijā Baltijas kausa izcīņā tobrīd 29 gadu vecumā. Valstsvienības kreklā līdz 2018. gada vasarai viņš devās laukumā 13 spēlēs, vienīgos vārtus gūstot 2017. gada augustā pret Ungāriju.
73 gadu vecumā aizsaulē devusies folkloriste, sabiedriskā darbiniece un lībiešu kultūras pārstāve Helmī Stalte. Viņas ģimene sacīja: "Pateicoties nesavtīgam Helmī un Daiņa Staltu cīņasgaram un darbam mūža garumā, Staltu dzimta kopā ar stingrajiem un nelokāmajiem "Skandiniekiem" ir kļuvuši par neatņemamu daļu no Dziesmotās revolūcijas."
CITAS ZIŅAS
- Kritikas šalti saņēmis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš izteicies, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte Anna Nore nebija izsmēlusi visas iespējas, lai palīdzētu klientei, tostarp nebija vērsusies pie ģenerālprokurora. Nore atzina, ka par šiem pārmetumiem ir pārsteigta un sašutusi. Stukāns pēcāk sasauca preses konferenci, kurā piebilda, ka viņa teiktais nav bijis kritika advokātei, bet aicinājums uz sadarbību. Viņš arī norādīja, ka no amata atkāpties negrasās. Stukāna rīcību nākamnedēļ plāno vērtēt Tieslietu padome.
- Bronzas godalgu birumu šonedēļ turpināja Latvijas 3x3 basketbola izlase. Pasaules kausā Vīnē tā nodrošināja sev vietu 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Rezultatīvākais no latviešiem bijis Kārlis Lasmanis.
- Skarba kritika veltīta arī par pirms dažām dienām Rīgā svinīgi atklāto gājēju tiltu pār dzelzceļu Ezera ielā, – cilvēkiem ratiņkrēslos vai māmiņām ar bērniem ratiņos pa to ir grūti pārvietoties. Lai arī uz tilta var manīt centienus domāt par pieejamību, tomēr cilvēkam ratiņkrēslā pārvietoties pa to būtu bīstami.
- Pagājušajā nedēļas nogalē Rīgā aizvadīts praids, kura gājienā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Pasākums sagaidīts ne bez pārdomām par to, cik iekļaujoša ir mūsu sabiedrība, bet pie Rīgas domes tika izkārts praida karogs, liekot sašust konservatīvajiem domniekiem, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atzina – lēmumu pieņēmis vienpersoniski, iestājoties par cilvēktiesībām un solidarizējoties ar praida dalībniekiem.
- Sabiedrisko mediju uzraugs Saeimai rosinājis Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio finansēšanai novirzīt 0,16% no iekšzemes kopprodukta, jo tāds finansējums būtu atbilstošs un prognozējams, kas ļautu sabiedriskajiem medijiem plānot un īstenot savu attīstību. Vai Latvijā būs spēcīgs sabiedriskais medijs? – arī sprieda Sabiedrisko mediju uzrauga rīkotajā diskusijā, bet aptaujā izdevās noskaidrot, ka šogad sabiedrisko mediju auditorija augusi.
- Ārkārtējo situāciju piena nozarē nesludinās, kā to lūguši zemnieki. Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") tam neredzot pamatu. Ministrija cer uz Eiropas Savienības atbalstu nozarei un plāno īpašu programmu piena lopkopju darbības pārstrukturizācijai uz citām lauksaimniecības nozarēm.
- Arvien drūmāka noskaņa pārņem Krievijas eliti par prezidenta Vladimira Putina izredzēm uzvarēt karā Ukrainā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz vairākiem par gaisotni Kremlī informētiem avotiem. Daudzi no politiskās un biznesa elites esot noguruši no kara un vēlas, lai tas tiktu pārtraukts. Tomēr viņi šaubās, vai Putins to apturēs.